M.Kučinskis, atbildot uz jautājumu par to, no kurienes priekšlikums radās, atzina, ka bijušas diskusijas ar kredītņēmēju atbalsta asociāciju, lai gan apgalvoja, ka priekšlikumus frakcija „ļoti kritiski” skatījusi cauri. Kad viņam norādīja, ka grozījumu rezultātā citiem kredītņēmējiem varētu zust iespēja saņemt kredītus, „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vien atkārtoja, ka Latvijā uz bankrota sliekšņa ir „desmitiem tūkstošu cilvēku” un apvienības simpātijas esot šo cilvēku pusē.
„Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilma Čepāne aizrādīja, ka vienlīdz daudz būs jāmaksā gan vienīgo mājokļu īpašniekiem, gan darboņiem, kas ir parādā miljonus. Bet M.Kučinska argumentācija bija tāda, ka priekšlikums ir virzīts priekš tiem, „kuri nav tik gudri, lai brauktu šo procesu iziet Lielbritānijā”. Uz konstatējumu, ka no grozījumiem lielākie ieguvēji būs tie, kam ir lielākie parādi, viņš vien atbildēja, ka „šis ir labākais kompromiss”, to nepamatojot. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība) arī izteica viedokli, ka šis ir kompromisa variants, viņš gan uzsvēra, ka Saeima būs spiesta pie tā atgriezties.
„Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis atsaucās uz kredītņēmēju situāciju, kāda ir ASV, bet atzina, ka tur parādniekiem labvēlīgo regulējumu ieviesa tikai uz priekšu. Arī viņš, kad uzdeva jautājumu par to, vai vienu kredītņēmēju vietā beigās, izmantojot bankas pakalpojumus, nesamaksās citi kredītņēmēji, to nenoraidīja, tā vietā apšaubot to, ka likums ir ārkārtīgi labvēlīgs kredītņēmējiem. I.Čepāne arī atzinās – viņai ir bailes no tā, ka „patiešām varētu būt kaut kādas prasības pret valsti no banku puses”. M.Kučinska pretarguments bija tāds, ka Saeimas Juridiskais birojs uz šo grozījumu neatbilstību Satversmei nav norādījis.
Neraugoties uz argumentu, starptautiskā salīdzinājuma un ekonomisko aprēķinu trūkumu, Saeima pretrunīgi vērtētos priekšlikumus atbalstīja. Taču likums vēl jāizsludina Valsts prezidentam, un nav izslēgts, ka banku sektora pārstāvji spēj sniegt pamatotākus argumentus par attiecīgo normu riskiem, nekā deputāti spēj par ieguvumiem.