Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis sacīja, ka, vērtējot kopumā ekonomiskos procesus un Kampara aktivitāti, viņš varētu minēt vismaz 18 „nopietnus punktus”, kur ministrijas aktivitāte nav bijusi pietiekama. V.A.Krauklis apgalvoja, ka noteikti nav nekāda pamata būt gandarītiem ar situāciju Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, kā piemēru minot māju siltināšanas stāstu. Politiķis atzina, ka iniciatīvas no Kampara ir nākušas samērā labas, bet izteica pretenzijas pret to ieviešanas tempu, gaitu un kvalitāti. „Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins savukārt demisijas prasīšanu pamatoja gan ar to, ka neatbalsta valdības darbību kopumā, gan ar „Parex bankas” situāciju, gan ar mikrouzņēmumu atbalstu, kas esot fikcija – lai gan virkne lietu tomēr ir izdarītas. Arī viņš minēja māju siltināšanas procesu, par ko pats A.Kampars atzina, ka ir bijis pārāk optimistisks un nepietiekoši ir stāstījis. Ministrs apgalvoja, ka ir sācis „radikāli strukturāli mainīt Latvijas ekonomiku”. Viņš gan piekrita, ka ekonomika to zināmā mērā ir izdarījusi pati, bet sacīja, ka programma ir radījusi stimulu, ka šis process ir būtiski ātrāks.
„Ekonomikas prognožu centra” valdes locekle Raita Karnīte, lai gan skaidroja, kāpēc tas, par ko A.Kampars šobrīd lepojas, „ir tas, par ko vajadzētu stipri uztraukties”, tomēr atzina, ka viena ministrija neko neizšķir un kļūdas ir sistēmiska rakstura. „Nordea bankas” Latvijas filiāles vecākais ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds savukārt novērtēja, ka ir vērojams politiskais cirks un demisijas pieprasījumam nav nekāda sakara ar politiķu pieminētajiem iemesliem. Viņš gan arī norādīja uz populisma elementiem arī A.Kampara atbildē, bet noraidīja versiju, ka ministrs varēja kaut ko darīt fundamentāli savādāk – tikai ātrāk, nenovilcinot lēmumus pirms pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un „PharmIdea” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis pozitīvi novērtēja gan eksporta garantijas, kas ir „vismaz kaut kas”, gan arī ES fondu apgūšanu, apgalvojot, ka Ekonomikas ministrijas pārraudzībā programmas ir vairāk un orientētāk apgūtas nekā tās, kas ir citu ministriju pārraudzībā. Arī „RBSSKALS” valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns, gan kritizējot ilgtspējīgas politikas trūkumu, iestājās pret demisiju, jo neredzēja tai nekādu jēgu. V.Skrīvelis arī skaidroja, kāpēc demisijas pieprasīšana ir bezjēdzīga, bet no „tautsaimniecības destabilizēšanas viedokļa tā ir kaitnieciska” un politiķi turpina „čakarēt” valsts tēlu.