„Parex” sadalīšana: vai abām daļām vajag bankas statusu?
Šobrīd grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas mainītu regulējumu attiecībā uz banku sadali, prasot gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju, gan darbības plānus vismaz trim gadiem, Saeimā ir pieņemti 1.lasījumā un tiek gatavoti 2.lasījumam, valdība tikmēr veic jaunus soļus „Parex bankas” restrukturizācijai. Saeimas deputāti 2.jūnija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” asi debatēja par to, kādi ir minēto grozījumu cēloņi un kādas sekas tie radīs.
„Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs sacīja, ka iebilst pret negodīgu bankas sadalīšanu un iespējamu afēru. Noliedzis grozījumu saistību ar apvienības sponsoriem, viņš kā mērķi definēja to, lai būtu atbildīgie, ja gadījumā restrukturizācijas procesā notiek nelikumības. „Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis savukārt atklāja trīs veidu pasakas, no kurām trešā ir – „no viena štrunta var uztaisīt divas konfektes”. Viņš brīdināja, kādas sekas iestāsies, ja Latvija neievēros Eiropas Savienības prasību par to, ka atbalsts komercbankām ir atļauts tikai tad, ja atbildību uzņemas trīs puses. „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs gan piekrita, ka atbildībai jābūt solidārai, bet piedāvāja „korektu uzvedību un partnerību” starp valsts institūcijām un biznesu, proti, valdībai un bijušajiem akcionāriem meklēt vidusceļu, jo „tā ir civilizēta uzvedība”. „Pilsoniskās savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis savukārt sniedza savus argumentus, kāpēc uzskata izvēlēto sadalīšanas veidu par absolūti taisnīgu.
„LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš savu atbalstu grozījumiem pamatoja ar to, ka, ja bankai neuzliek vismaz trīs gadu attīstības plānu, „tad tas nozīmē, ka šī banka tiek laista uz bankrotu”. Pret šo versiju gan skanēja iebildumi, jo banka var nenoturēt bankas licenci, bet turpināt funkcionēt kā fonds, kas nenozīmē bankrotēšanu. Taču A.Bērziņa atbilde uz jautājumu, kāpēc Latvijai vispār vajag noturēt abām daļām bankas statusu trīs gadus, bija vien par to, ka tā ir lēmusi valdība. Pēc asām debatēm K.Šadurskis skaidroja, kāpēc abas daļas sākotnēji paredzētas kā bankas. Viņš arī izteica versiju, ka grozījumu pieņemšana vairs neietekmēs „Parex bankas” dalīšanu, bet tikai potenciālas nākotnes banku restrukturizācijas.
Video: Jānis Urbanovičs, Dzintars Zaķis, Miroslavs Mitrofanovs, Kārlis Šadurskis un Andris Bērziņš par grozījumiem Kredītiestāžu likumā un „Parex bankas” sadalīšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.06.2010.)