Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne, asociētā profesore Ilga Kreituse pauda viedokli, ka tiem, kas šodien nāk ar skaļo piedāvājumu, īpaši „Vienotībai”, ir tikai „pret” piedāvājums – par viņiem ir jābalso, lai nelaistu citus pie varas. Arī „Saskaņas centrs” pēc I.Kreituses domām „par” piedāvājumu nav formulējis, bet „mazāk nāk ārā šobrīd”. Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis to skaidroja ar daļu no „taustīšanās”, jo partijas vairs nesaprot, kas ir viņu elektorāts un mērķauditorijas, viņi vairs īsti nesaprot, ko grib, un mēģina testēt. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piekrita taustīšanās versijai, uzsverot, ka ir vienkārši ielikt aptaujā jautājumu, lai uzzinātu, ko sabiedrība domā, bet kaut kas tāds tiek izdarīts izņēmuma gadījumos.
LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas asociētais profesors Andris Runcis konstatēja, ka šobrīd, arī veidojot apvienības, īpaši spilgti parādās, ka partijas viena otrai neuzticas. Viņš konsolidācijas procesu teorētiski novērtēja kā labu, jo vēlētājam ir vieglāka izvēle, taču atzina, ka, apvienībām izveidojoties, tās diezin vai ir loģiskā, ideoloģiskā struktūrā. Viņš skaidroja, kāpēc „Par labu Latviju!” ir sava veida „dūmu aizsegs” AŠ kvadrātā. I.Kreituse savukārt aicināja paskatīties uz šiem uzņēmējiem un vērtēt, kā ir tapis un cik veiksmīgs šobrīd ir viņu bizness. Arī viņas vērtējumā partijas no ideoloģijas šodien „ir tikušas vaļā pilnībā”, un viņa noraidīja versiju par to, ka Rietumu vērtības vai Maskavas virziens būtu ideoloģija. I.Kreituse arī skaidroja, kāpēc par okupācijas jautājumu nevajadzētu vairāk diskutēt.
Tirgus un sociālo pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis, runājot par ideoloģijām, konstatēja, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir turpat vai vienīgā „reāli konservatīvā partija” Latvijā, kas visu mēģina palēnināt. Bet R.Ķīlis uzsvēra, ka šobrīd visām partijām ir atvērta niša definēt piedāvājumus tam, kā tās redz lielākas varas nodošanu pilsoņiem, un ilgtermiņa sociālekonomiskajiem jautājumiem, ko neviens pagaidām nemēģina nopietni izstrādāt. Viņš secināja, ka tad, ja piedāvājuma trūkuma pamatā ir tas, ka vēlētājiem to nevajag, „tad gan esam lielās ziepēs”.