A.Rugāte sacīja, ka ministre nosaka politisko gaisotni un attieksmi jebkurā struktūrā, bet to, ka notikušās darbības bija nesamērīgas un notika preses brīvības apdraudējums, viņa pamatoja ar lielākās sabiedrības daļas priekšstatiem par šo lietu. L.Mūrniece savukārt aizrādīja, ka ministrs nekādos veidos ne sankcionē kratīšanas, ne dod uzdevumus policijai. Tāpat viņa norādīja, ka atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs, A.Rugātes partijas biedrs vidēji reizi divās nedēļās saucis viņu un ģenerāļus „uz paklāja un pieprasīja nekavējoši aizturēt Neo un, nu, diezgan lamāja mūs par to, ka mēs esam neprofesionāli un nevaram to izdarīt”. Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins apstiprināja, ka bija norādījums „sakārtot lietas”. L.Mūrniece kritizēja to, ka TP pat negribēja viņu uzklausīt.
Neo atbalsta akcijas iniciators Armands Leimanis pauda viedokli, ka ministrei ir jāatkāpjas no amata, jo viņas komunikācijas prasmes ir „vienkārši nožēlojamas”. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta vecākā referente Astra Cīrule sacīja, ka šobrīd nav pamata pieprasīt demisiju, kamēr lieta nav noslēgusies.
Apsūdzības par to, ka viņa vēlas uzlēkt uz sabiedrības noskaņojuma vilciena un „iegūt šādu lētu popularitāti”, A.Rugāte izpelnījās par to, ka iepriekšējā Saeimas sēdē nebija atbalstījusi priekšlikumu internetā publiskot informāciju par valsts iestāžu algu saņēmējiem. Tiesa gan, viņa pēc tam atbalstīja visa likumprojekta pieņemšanu.
Būtiski, ka, runājot par notiekošā motīviem, V.Voins nenoraidīja varbūtību, ka kāds ļoti grib apturēt datu plūsmu, jo iespējams, ka nākamie dati atmaskotu daudz nopietnākas lietas nekā algu saraksti. Savukārt L.Mūrniece atzina, ka parādās jaunas baumas un spekulācijas, ka iesaistītie ir iejaukti pasākumā, ko inscenējuši cilvēki, kuriem lejupielādētie dati ir bijuši vajadzīgi citu iemeslu dēļ vai kas šobrīd spēlē „kaut kādu citu, lielāku spēli”.