No amnestijas līdz arodizglītībai: kas jādara politiķiem?
Ekonomisti 12.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atklāja savas versijas par to, kādi darbi kurās jomās steidzami jāveic, lai uzlabotu Latvijas ekonomikas atveseļošanās iespējas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Eksperti kā prioritāros nosauca ar dažādiem sektoriem saistītus risinājumus – par nodokļu politiku, ēnu ekonomiku, produktivitāti, ražošanu, sodu sistēmu, pensijām, izglītību –, tādējādi sniedzot padomus gan varas pārstāvjiem, gan vēlētājiem.
„Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks sacīja, ka nodokļu „rāmis” jāmaina tā, lai tas neļautu izvairīties no nodokļiem un atbalstītu jaunu darbavietu veidošanu. Viņš ieteica samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, palielinot neapliekamo minimumu un kompensējot ar nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu. M.Kazāks arī pauda uzskatu, ka ēnu ekonomikas kontekstā ir jārunā par „nulles deklarāciju” un nodokļu amnestijas lietām, un kritizēja to, ka šobrīd ir tikai „pātagas efekts”, bet „burkānu” politiķi sola tikai uz 2014.gadu. Ekonomists Uldis Osis minēja veidus, kā, konsolidējot budžetu, vienlaicīgi meklēt iespējas radīt produktīvas un efektīvas darba vietas. Sajūtamu efektu no šādas rīcības viņš prognozēja trīs gadu perspektīvā. „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis par uzdevumu nosauca ražojošās, radošās bāzes palielināšanu un skaidroja, kā valsts to var veicināt, pamatojot arī nepieciešamību subsidēt bezdarbnieku pārmācīšanos. Viņš arī apgalvoja, ka neizbēgami būs jāmazina lielās pensijas.
„SEB bankas” padomnieks ekonomikas jautājumos, premjera ārštata padomnieks Andris Vilks savukārt ēnu ekonomikas kontekstā runāja par morālajām problēmām un „ļoti vāju sodu sistēmu”. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags akcentēja augstākās izglītības jomu, minot pozitīvu Igaunijas piemēru, kā arī ieteica normatīvo aktu projektu anotācijās pielikt sadaļu par to, kā tie veicinās inovācijas. Arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste runāja gan par Igauniju, gan izglītību – viņš skaidroja, kādā jomā Igaunija „mājasdarbu” ir paveikusi uz 8, bet Latvija uz 3, nosauca 2011.gada budžetu par vissvarīgāko īstermiņa soli, bet augstākās un arodizglītības kvalitātes uzlabošanu minēja kā vidēja termiņa būtiskākos darbus.
Video: Mārtiņš Kazāks, Uldis Osis, Ģirts Rungainis, Andris Vilks, Alfs Vanags un Uldis Rutkaste par to, kas ir svarīgākie politiķiem veicamie darbi. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 12.05.2010.)