A.Vilks jaunos aprēķinus pamatoja ar to, ka IKP nominālajā izteiksmē būs lielāks nekā iepriekš plānots, „tāpēc tur paveras iespējas”. Viņš pauda viedokli, ka nav pamata domāt, ka nākamajos ceturkšņos būs „kaut kādas kolīzijas” un rādītāji būs daudz sliktāki nekā 1.ceturksnī. Tāpat A.Vilks uzsvēra aprīļa budžeta ieņēmumu pārpildīšanos un secināja, ka „rāmis” bijis ļoti pesimistisks un tas dod iespējas tagad šo skaitli koriģēt. Premjera padomnieks sacīja, ka viņam ir grūti pateikt, vai nepieciešamais konsolidācijas apjoms būs 200 vai 300 miljoni latu.
Bet U.Rutkaste sacīja, ka šobrīd pamatoti izskatās 430 miljoni un tik optimistiskam novērtējumam kā 250 miljoni banka arvien neredz pamatu. Eksperts to skaidroja ar faktu, ka ekonomika sāk atkopties eksporta dēļ, bet eksports neienes nodokļus, tos ienes iekšzemes patēriņš, tādēļ nodokļu pieaugums gaidāms nevis uzreiz, bet tikai brīdī, kad eksports sāks „vilkt” arī iekšzemes ekonomiku. U.Rutkaste uzsvēra vēl divas lietas – to, ka vismaz procentu maksājumiem par parādu nākamgad vēl būs izdevumu pieaugums, un to, ka ir jāraugās arī tālākā nākotnē, kur būs nepieciešams budžeta deficītu vēl samazināt.
Tam, ka pašreizējā nodokļu pārpilde ir skaidrojama ar to, ka plāni bija pamatoti uz ļoti pesimistisku prognozi, piekrita gan Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags, gan „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš izvirzīja jautājumu par spēju iekasēt nodokļus. Savukārt ekonomistam Uldim Osim bija līdzīgs viedoklis ar U.Rutkasti jautājumā par to, ka jāmēģina izmantot situāciju budžetu tomēr konsolidēt vairāk, ko viņš pamatoja ar iekšējiem vai ārējiem riskiem, kas var iestāties gada beigās vai nākamajos gados, „un tad mums vairs šādas iespējas nebūs”. U.Rutkaste arī skaidroja, ka bankas viedoklis, ka konsolidācija jāveic uz izdevumu samazināšanas rēķina, ir pamatots ar aprēķiniem, kas liecina – uz ekonomiku ir mazāks negatīvais efekts, ja samazina izdevumus, nevis palielina nodokļus.