Imigrācijas likuma grozījumi – vai riski ir saglabājušies?
Ģenerālprokurora epopejas, jaunu ministru meklēšanas un divu AŠ aktivitāšu ēnā pagājušajā nedēļā krietni mazāku uzmanību nekā marta sākumā izpelnījās grozījumi Imigrācijas likumā, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers 12.martā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. 22.aprīlī parlaments ar 55 balsīm „par” un 31 balsi „pret” nobalsoja par atšķirīgiem grozījumiem.
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) salīdzināja, ciktāl politiķu darbi atbilst vārdiem debatēs televīzijas studijā un cik tie novērš Valsts prezidenta pretenzijas – gan attiecībā uz tautsaimniecību, gan drošību.
Kā zināms, izmaiņas attiecībā uz investoru termiņuzturēšanās atļauju „cenu” Saeimas otrreiz pieņemtajā redakcijā attiecas gan uz investīcijām uzņēmumos, gan nekustamajiem īpašumiem. Attiecībā uz pirmajiem no 10 uz 20 tūkstošiem pacelta samaksājamo nodokļu latiņa, vienlaikus atsakoties no prasības par pieciem darbiniekiem – no kuriem pusei jābūt Latvijas iedzīvotājiem. Tika nomainīts nosacījums, ka nekustamo īpašumu cenas slieksnis – 100 tūkstoši latu Rīgā, Rīgas reģionā un lielajās pilsētās un 50 tūkstoši citviet – ir nevis kadastrālā vērtība, bet darījuma summa, ko jāveic bezskaidras naudas norēķinos. Vienā gadījumā latiņa ir palielināta, otrajā tā absolūti lielākajā daļā gadījumu var pat būtiski samazināties. Samazinājums atbilst Aināra Šlesera 10.marta „Kas notiek Latvijā?” ēterā pieteiktā aizrobežu konsultanta – Šveices uzņēmuma „Henley & Partners” partnera Kristiana Kelina ieteikumiem, kas tika izteikti arī Saeimas komisijā, piesaucot atšķirīgus Kanādas, Šveices, Austrijas, Maltas un citus piemērus investīciju piesaistē.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis, aizstāvot grozījumus KNL debatēs, citastarp uzsvēra darbavietu nozīmi, apgalvojot, ka „tās piecas darba vietas Apē ir kā ēst vajadzīgas”. Ar jauno redakciju iespējami mazāki bezdarba situācijas uzlabojumi. V.A.Kraukļa pozīcija Saeimas debatēs jau bija, ka samaksāto nodokļu summu nevarēs nodrošināt bez darbiniekiem. Zināmā mērā apiets palika Valsts prezidenta vēstulē norādītais, ka Latvijā paredzētais ieguldījumu apmērs ir augstāks nekā kaimiņvalstīs – bija gan iesniegti dažādi alternatīvie priekšlikumi, taču neviens no tiem neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
KNL debatēs vairāk nekā pirms mēneša summa, kas visbiežāk figurēja kā potenciālais ieguvums, bija A.Šlesera uzstādījums par 10 tūkstošiem nekustamā īpašuma darījumu, tātad, ar ieguldījumu līdz pat miljarda apjomā. V.A.Krauklis gan atzina, ka komisijā „operē ar mazākām summām”. Prezidenta vēstulē liels uzsvars bija uz ekonomiskās ietekmes analīzi, gan uz budžetu, gan sabiedrības un tautsaimniecības attīstību kopumā. Bet pusotra mēneša laikā pilnvērtīga analīze tā arī nav veikta.
Tautsaimniecības komisijai analīzi sniegušas divas ar nekustamo īpašumu tirgu saistītas asociācijas, kuru prognozēs minēti daudz mazāki ieguvumi, piemēram, paredzot vien tūkstoš nekustamā īpašuma darījumus trīs gadu laikā. Taču šajā analīzē izmantoti augstāki investīciju sliekšņi nekā Saeimā pieņemtajos grozījumos.
Vienlaikus izpaliek izdevumu sadaļa – sākot ar administratīvajiem izdevumiem, beidzot ar papildus izglītības un veselības aprūpes izdevumiem investoriem un viņu ģimenēm. Arī Saeimas debatēs izpalika argumenti par grozījumu kompleksu ietekmi uz tautsaimniecību – gan atbalstītāju, gan oponentu pusē. Arī tēvzemieši nav argumentējuši, kas liek prognozēt „nekustamo īpašumu masveida izpārdošanu Krievijas pilsoņiem”, kas šobrīd ir viens no argumentiem sākt vākt parakstus, lai iniciētu referenduma procedūru.
Jaunums pēc otrreizējās caurlūkošanas gan ir tas, ka valdībai būs uzdots ne retāk kā reizi gadā iesniegt Saeimai ziņojumu par jaunās kārtības praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātiem, ietekmi uz budžetu un sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Atceroties „Baltijas Sociālo zinātņu institūta” valdes priekšsēdētājas Brigitas Zepas norādi KNL debatēs, ka trūkst analīzes par līdzšinējo imigrantu biznesa rezultātiem, nu ir uzlikts par pienākumu to veikt vismaz nākotnē, kas varētu kļūt par pamatu šī likuma normu revidēšanai.
Otra sadaļa prezidenta vēstulē bija par drošības riskiem saistībā gan ar pieaugošu darba apjomu, gan nevēlamu personu ieceļošanu. KNL debatēs, atsaucoties uz drošības iestādēm, Kārlis Šadurskis izteicās, ka par īpašumu iegādi jau interesējas ar terorismu saistīto valstu pārstāvji. Pēc šiem izteikumiem KNL uzdeva jautājumus Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai ar aicinājumu konkretizēt riskus un darba apjomu, ņemot vērā to, ka statistika liecina par termiņuzturēšanās atļauju skaita būtisku kritumu pērn. SAB atbildē bija gan vispārīgi teikts, ka „birojs nerunā par kvantitatīvām izmaiņām vai tendencēm izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaitā, bet gan kvalitatīvām izmaiņām”, gan konkretizācija, ka „grozījumi Imigrācijas likumā var veicināt arī tādu valstu kā Irānas un Sīrijas specdienestu interesi par ieceļošanu Šengenas zonā caur Latviju”. Drošības policija pusotra mēneša laikā tā arī neuzskatīja par vajadzīgu vispār atbildēt.
Gaidis Bērziņš KNL pauda bažas par to, ko mēs ielaidīsim Šengenas zonā, lai gan atzina, ka „nav tāda viennozīmīga atzinuma”, ka likuma grozījumi neatbilstu starptautiskajām saistībām. Viena no drošībnieku iebildēm bija termiņš imigrantu pārbaudei, un deputāti otrreizējā caurlūkošanā to pagarināja no 30 līdz 90 dienām. Drošības policijas priekšnieks nesenā intervijā „Latvijas Avīzē” atzina, ka no viņa iestādes puses iebildumu vairs neesot. „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK gan acīmredzot neuzticas arī drošības iestādēm, jo parakstu vākšanai viens no argumentiem arvien vēl ir nevēlamo personu ieplūšana.
Video: Brigita Zepa, Vents Armands Krauklis, Gaidis Bērziņš, Ainārs Šlesers un Kārlis Šadurskis par Imigrācijas likuma grozījumiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.03.2010.)
Imigrācijas likuma grozījumu ekonomiskā analīze
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājam
Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas gaita Saeimā un materiāli