Balsojums pret Maizīti: kas bija deputātu iemesli?

Partiju pārstāvji 21.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) centās skaidrot, kāpēc Saeimas deputāti balsojumā pirms nedēļas nobalsoja pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšanu amatā uz trešo termiņu, lai gan pirms un arī pēc balsojuma vairākums deputātu apgalvoja, ka ir par ģenerālprokurora pārvēlēšanu. Izrādījās, par 10 gadus strādājušu ģenerālprokuroru deputātiem nepieciešams vākt informāciju līdz pēdējai minūtei, partijas vadītāji ir iesaistīti „netaisnīgā procesā” un vainīgi pie neatbilstošām atbildēm ir paši jautātāji.

Lai gan J.Maizītis amatā bijis jau 10 gadus un līdz ar to deputātiem bijis gana laika viņa darbības vērtēšanai, Vineta Muižniece (Tautas partija) apgalvoja, ka „katrs deputāts, ja viņš savu pienākumu pilda godprātīgi, vērtē izvirzīto kandidātu līdz pat pēdējam brīdim”. Viņa pieļāva, ka viedokļu maiņu izraisījis iepriekšējais KNL raidījums, bet ar „nē, nē” atbildēja uz jautājumu, vai tad no rīta frakcijā sanāca kopā, sprieda, ka J.Maizītis sevi parādījis neveiksmīgi un jābalso pret. Arī Jānis Dukšinskis („LPP/LC”) stāstīja, ka deputāti vāc informāciju „līdz pat pēdējai minūtei”, bet medijos priekšvēlēšanu gaisotnē saka to, ko balsotāji grib dzirdēt. Viņš izteica versiju par „Jaunā laika” (JL) balsošanu pret, bet atklāja, ka to ir dzirdējis medijos, un nevarēja paskaidrot, kāpēc viņa frakcijas vadītājs iepriekš apgalvoja ko citu. Juris Sokolovskis („Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”) gan pauda uzskatu, ka viedokļa mainīšana pēdējā brīdī ir „pārāk aizdomīga”.

Jānis Urbanovičs („Saskaņas centrs”) atklāja, ka frakcija uzskata – „Maizīša klupināšanā” lielu artavu ir devis JL. Viņš izteica versiju par „garāku politisku vagu”, bet tā arī skaidri neapgalvoja, ka JL balsoja pret. Ilma Čepāne („Pilsoniskā savienība”) arī līdzīgi teica, ka negrib „bārstīties ar apvainojumiem”, bet tos adresēja tieši J.Urbanoviča un viņa partijas virzienā. Savukārt Dzintars Zaķis (JL) pauda uzskatu, ka viņu personīgi uzmeta „Saskaņas centrs”, bet tā arī neizteicās par iespējamo motivāciju.

Dzintars Rasnačs („Tēvzemei un brīvībai”/LNNK) stāstīja – ja kāds no viņa partijas vadītājiem būtu iesaistīts „netaisnīgā procesā”, viņš droši vien būtu balsojis pret, un viņam „ir saprotama Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nostāja”. Bet ZZS pārstāvis Kārlis Boldiševics savukārt izteica kritiku par to, ka deputātiem vispār ir vaicāts par viņu balsojumu, un kā iespējamu pret balsošanas motīvu minēja atskārsmi, ka ar diviem termiņiem J.Maizītim „pietiek”, jo otrajā termiņā citām valsts amatpersonām „gadās gan rutīna, gan arī nelietderīgi, iespējams, tēriņi un valsts mantas izšķērdēšana”. Bet, kad viņam jautāja, vai patiesais iemesls nav tas, ka Saeimā ir desmitiem cilvēku, kuru frakcijas vai partijas saistās ar sponsoriem vai līderiem, kuri šobrīd ir zem prokuratūras apsūdzības, „zobeniem” vai citiem instrumentiem, viņš vispirms teicās jautājumu nesapratis, bet pēc tam atbildēja, ka tad šai Saeimai vispār vajag aizliegt balsot.


Video: Vineta Muižniece, Jānis Urbanovičs, Kārlis Boldiševics, Dzintars Zaķis, Jānis Dukšinskis, Ilma Čepāne, Juris Sokolovskis un Dzintars Rasnačs par to, kāpēc Saeimas deputāti nenobalsoja par Jāņa Maizīša ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 21.04.2010.)