Valsts IT projekti (I): ko iegūsim no 100 miljoniem latu?

Marta sākumā valdība apstiprināja nu jau likvidējamās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotos un vērtētos prioritāros 65 elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības projektus. Kopējās šo projektu izmaksas ir gandrīz 100 miljoni latu, un „Kas notiek Latvijā?” (KNL) analīzei izvirzīja jautājumu, cik racionāli notiek tehnoloģiskā attīstība valsts pārvaldē un kāds no tās paredzams ieguvums sabiedrībai. Izrādās, ka vairāki projekti dažādos resoros atšķirīgi risina vienus un tos pašus uzdevumus, piemēram, elektronisko iesniegumu sūtīšanai, bet trūkst pilnvērtīgu aprēķinu par projektu efektivitāti un rezultātiem, ko kritiski vērtē valsts pārvaldes un tehnoloģiju eksperti.

Prioritāro projektu saraksts nosaka naudas saņēmējus Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas sadaļā „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”. Kopumā šīs naudas dalīšanā ietilpst visu ministriju vai attiecīgo nozaru valsts institūciju projekti, bet lielākā daļa, 24 miljoni, ir RAPLM resorā ietilpstošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārziņā.


Pret „lietvežu armiju”, bet bez kaujas mērķa

Viens no VRAA apstiprinātajiem projektiem ir „Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide”, kam plānots tērēt 1,94 miljonus latu. Projekta mērķis ir izveidot vienotu vidi pārvaldes e-dokumentu apritei – jaunā sistēma likvidēs nepieciešamību sūtītājam un saņēmējam veikt manuālu dokumentu apstrādi (pārbaude, reģistrēšana, ievietošana sistēmā). VRAA direktora vietniece pētniecības un IT jautājumos Vita Narnicka projekta nepieciešamību pamato ar prezentāciju, kas tapusi ārpakalpojuma ietvaros un ko izstrādājis uzņēmums „AA Projekts”. Tajā minēts, ka 2008.gadā kopējais dokumentu apjoms, kas tika sūtīts starp iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bija vairāk nekā 13 miljoni, bet tikai 1,4% – 1,8% no tiem bija elektroniski.

Prezentācijā gan nav analizēts, kā šo īpatsvaru varētu palielināt darba organizācijas maiņa – galu galā, e-paraksts Latvijā jau ir ieviests. V.Narnicka uzsver, ka e-pasta izmantošana nav droša un tā daļa informācija, kas ir sensitīva, sūtīšanas laikā ir jāšifrē, turklāt šobrīd apstrādes darbu nākas pildīt „veselai lietvežu armijai”.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docente Iveta Reinholde uzskata, ka projekta ideja ir laba, bet ir būtiski, lai lietvežus tiešām atlaistu. Taču aprēķina par to, cik lietvežus projekta rezultātā atlaidīs, nav. Vaicāta par projekta kopējo finansiālo ieguvumu, V.Narnicka atbild: „Līdz tāda veida aprēķiniem mēs vēl neesam tikuši.” Minētajā prezentācijā vienīgi novērtēts, ka viena dokumenta sūtīšanas izmaksas samazinātos no 3,9 latiem līdz 1,68 latiem, ja pārietu no papīra uz e-dokumentu. I.Reinholde gan uzskata, ka būtu loģiski, ja būtu aprēķini arī par kopējo ieguvumu. Turklāt projektā šobrīd paredzēts saslēgt kopā 12 iestādes, kas ne tuvu neaptver valsts pārvaldi, līdz ar to pilnīgai saziņas maiņai var prognozēt papildus izmaksas. Ne šī, ne citu projektu detalizētas tāmes VRAA neatklāj, „lai projektu realizācijas gaitā veiktajos iepirkumos netiktu ietekmēta cena”.

Projekta iesniegumā ambiciozi teikts, ka tas nodrošinās iestāžu pieejamību sabiedrībai un „caurspīdīguma paaugstināšanu”. V.Narnicka saka, ka to panāks e-pakalpojums „iesniegums valsts pārvaldes iestādei portālā „latvija.lv””, jo portālā varēs redzēt iesnieguma virzības gaitu. Tajā tiks publicēti arī biežāk uzdotie jautājumi. Taču izrādās – šis nebūt nav vienīgais projekts, kurā nodarbosies ar iedzīvotāju iesniegumiem.


Cik e-iesniegumus sabiedrībai vajag?

Tā pati VRAA ir ieplānojusi par 820 tūkstošiem latu realizēt citu projektu, kurā caur „latvija.lv” varēs nosūtīt „centralizētu iesniegumu (jautājumu) valsts pārvaldes iestādei/pašvaldībai”. Atšķirība starp projektiem ir tā, ka pēc otrā iedzīvotājiem būs pieejama iestāžu jau sniegto atbilžu zināšanu „bāze” un viņi varēs izmantot meklētāju. V.Narnicka uzsver, ka šādi varētu samazināt iedzīvotāju jautājumus, jo tie vairs neatkārtotos, un arī iedzīvotājiem būtu labāk. Tehnoloģiju lietpratējs „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs gan apšauba, ka iedzīvotāji gribēs „rakāties arhīvā”, turklāt norāda, ka tie, kas izmanto internetu, jau šobrīd var ierakstīt dažus vārdus „Google” un atbildes atrast.

Izmaksas – četras piektdaļas miljona – veidojot tas, ka zināšanu „bāzi” paredzēts sasaistīt ar normatīvo aktu un citām bāzēm, lai sistēma pateiktu darbiniekam priekšā, ka ar atbildi saistītās normas ir mainījušās. V.Narnicka to pamato ar darbinieku mainību, bet I.Reinholde iebilst, ka valsts pārvaldē strādājošajam ir jābūt kompetentam „un viens no viņa pamatpienākumiem ir sekot līdzi izmaiņām”. Arī par šo projektu VRAA nav aprēķinu par izmaksām un efektivitātes pieaugumu, ko tā pamato ar apstākli, ka projekts vēl nav apstiprināts.

Elektroniskus iesniegumus paredzēts sūtīt vēl vairākos citos projektos. Vēl citā VRAA kūrētā projektā plānots ļaut visām pašvaldībām saņemt strukturētus e-iesniegumus, vēl vienā – izveidot personām vienotu darba vietu „saziņai ar valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm”. Iesniegums un atbildes saņemšana ir pirmais e-pakalpojums Valsts darba inspekcijas (VDI) projektā, savukārt Labklājības ministrijas (LM) projektā paredzēts radīt e-pakalpojumu gan sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem par sociālo palīdzību un pakalpojumiem, gan arī iesnieguma statusa redzēšanai un paziņojuma saņemšanai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras projekts ļaušot elektroniski dot gan iesniegumus par datu izmaiņām, gan iesniegumus atļaujas saņemšanai, bet Zemkopības ministrijas projekts ļaušot visiem izsekot savu iesniegumu, procesu ierosinošo dokumentu un e-pakalpojumu sniegšanas gaitai. KNL papildus informāciju iestādēm lūdza tikai par daļu projektu, tāpēc ļoti iespējams, ka zem citiem projektu nosaukumiem slēpjas papildus e-iesniegumi.

V.Narnicka nepiekrīt, ka situācija ir absurda, jo centralizētais iesniegums būs brīvas formas – līdz ar to, ja iestāžu specifika prasa īpaši strukturētus iesniegumus, tie būs atsevišķi. „Loģiski būtu, ja tā ir vienota sistēma, ka tā aptvertu vienotu valsts pārvaldi,” uzskata I.Reinholde un piebilst – ja viņai, lai sūdzētos par darba devēju, tāpat beigās jāiet uz VDI lapu, „nu tad pie velna man tas vienotais iesniegums latvija.lv”.


Projekts vispirms, izvērtējums pēc tam?

Minētais labklājības resora projekts par sociālo palīdzību, kam paredzēts 1,1 miljons latu, ietver divas daļas. Viena paredz piecu e-pakalpojumu izstrādi, bet otra – LM un tās padotības iestāžu atbalsta funkciju (lietvedība, grāmatvedība, personālvadība u.c.) centralizāciju. Bet tikai projekta īstenošanas laikā tiks izvērtēts, kuras no funkcijām ir iespējams centralizēt un kādu ekonomisko efektu nozare iegūs. „LM projekta sagatavošanas laikā netika veikti aprēķini un prognozes par finansiālajiem ieguvumiem no projekta īstenošanas,” rakstīts atbildē, ko ministrija sniedza KNL, „jo, gatavojot sākotnējo projekta ideju 2007.gadā, to aktualizējot 2008.gadā un pēc tam iesniedzot projektu, nekad nekas tamlīdzīgs no Atbildīgās iestādes netika prasīts.”

Šis nav vienīgais projekts, kur par ES fondu naudu paredzēts veikt vērtēšanu. Zemkopības ministrijas projekts par resora iestāžu vienotas informācijas telpas izveidi paredz, ka dažādu soļu lietderības novērtēšana notiks jau projekta īstenošanas laikā. Ar atbalsta funkcijām saistīti arī citi projekti – Finanšu ministrija par 2,87 miljoniem latu plāno īstenot projektu par vienotu valsts iestāžu finanšu un vadības grāmatvedības sistēmu, bet Nodarbinātības valsts aģentūra par 341 tūkstoti latu projektu par vienotu lietvedības sistēmu labklājības nozarē.

Paralēli pie atbalsta funkciju optimizēšanas notiek darbs arī plašākā, starpresoru līmenī – gatavojot Funkciju audita grupas ziņojumu. LM Administratīvā departamenta IT projektu vadītājs Armands Upmalis apgalvo, ka neesot laika „gaidīt, kad kāds kaut ko izdomās”, jo jātaupa ir šobrīd. „Tas ir nepareizi,” lietu secību novērtē N.Bergs

Šobrīd, RAPLM sadalīšanas, kā arī valsts funkciju pārvērtēšanas un efektivitātes celšanas laikā, būtu īstais laiks pārvērtēt šos projektus un tajos paredzētos izdevumus, jo vairākumā gadījumu tie nav uzsākti, līdzekļi nav iztērēti un arī nav noslēgti līgumi par to izpildi. Tomēr šāds uzdevums RAPLM pārdales procesā netiek pieminēts.

Kā prioritārie projekti nonāca līdz apstiprināšanai, kā tika vērtēta izmaksu efektivitāte un kāpēc eksperti procesu un rezultātu raksturo ar vārdiem „kretīnisks” un „Frankenšteins” – nākamajā rakstā.


Ministrijas pēc to resoru prioritāro projektu kopējām attiecināmajām izmaksām

Ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju prioritāro projektu saraksts elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodam

Valdības sēdes materiāli, lemjot par prioritāro projektu sarakstu


Iestāžu sniegtā informācija par projektiem:

„Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide” (šobrīd iestāžu skaits no 5 palielināts līdz 12)

„Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana”


Foto: www.latvija.lv