Par un pret: dekriminalizācija un amnestija
14.aprīļa publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par to, vai un kā būtu maināmi atsevišķu kategoriju noziegumu statusi. Proti, debates bija par un pret versiju, ka mazās zādzības varētu dekriminalizēt, kā arī amnestijas versiju saistībā ar nodokļiem, ja cilvēks valstij naudu samaksā un atzīst savu vainu. Raidījuma dalībnieki arī izteica spriedumus par to, kāda ir Latvijas sodu politika un vai tā jāmaina.
Par sīko zādzību dekriminalizāciju ģenerālprokurors Jānis Maizītis izteica viedokli, ka ir jādiskutē par to, līdz kādai summai ir administratīvs sods un no kādas sākas kriminālsods. Kā iespējamu slieksni viņš minēja 16 latus, bet uzsvēra, ka tas vēl ir jāizpēta. Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis dekriminalizācijai piekrita, bet pauda nesapratni, uz ko ģenerālprokurors gaida. Tautas partijas Saeimas deputāts Mareks Segliņš skaidroja, ka pāris reizes, uzstājoties publiskajā ēterā, ir mēģinājis šo jautājumu celt, bet ir „saņēmis un jutis ļoti lielu sabiedrības nosodījumu”, savukārt „Jaunā laika” Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa izstāstīja anekdoti par zaķīti benzīntankā, pauda šaubas par sabiedrības gatavību dekriminalizācijai, bet piekrita, ka kāds risinājums ir jāmeklē un jautājums ir par sodu politiku. M.Segliņš atzina, ka gribēja pārskatīt kriminālsodus, jo Latvijā ir bargākie sodi par mantiskajiem noziegumiem Eiropā, bet atkal „dabūja pa galvu”, jo sabiedrībai bargi sodi patīk.
LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga pauda viedokli, ka diskusija ir sākta no nepareizas izejas pozīcijas – ka prokuratūra ir pārāk noslogota, lai gan jāsāk ir no tā, cik tas ir vai nav kaitīgi konkrētā brīdī sabiedrībā. J.Maizītis gan nepiekrita, ka iemesls ir pārslogotība, un norādīja uz resursu pārdales aspektu. „Saskaņas centra” Saeimas deputāts Valērijs Agešins pauda pārliecību, ka Latvijā sodu politika ir pārmērīgi barga, taču pats uzstādījumus tās izmaiņām nedeva – jo šādus lēmumus jāpiedāvā nevis politiķiem, bet speciālistiem. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas konsultants Māris Grudulis izteica viedokli, ka zādzībai vienmēr jābūt krimināli sodāmai, bet mazajām varētu procesuāli vienkāršot procedūras un mainīt soda bardzību.
J.Maizītis ierosināja arī amnestijas versiju – ja vainīgais norēķinās ar valsti, atzīst vainu, un sabiedrība uzzina, kas ir noticis. A.Vaznis šādai versijai piekrita ar argumentāciju, ka, ja zaudējums tiek nosegts, nav nekādas jēgas cilvēku turēt cietumā un barot, jo katrs cilvēks tur izmaksā 14 latus dienā. K.Strada-Rozenberga izteica nevēlēšanos radīt situāciju – atzīsti vainu, neizmeklējam, neatzīsti vainu, tātad izmeklēsim. Viņa uzsvēra, ka pierādījumu apjomam tāpat ir jābūt, un arī J.Maizītis tam piekrita. Viņš arī piekrita raidījuma vadītājam, ka valsts šobrīd būtībā netiek galā ar mežonīgā kapitālisma laikā sastrādāto, savukārt V.Agešins paziņoja, ka viņš par iespēju visu sastrādāto atklāt ir noskaņots „diezgan optimistiski”. S.Āboltiņa pauda skeptisku pozīciju, bet M.Segliņš sacīja, ka viņam nepieciešams pakonsultēties ar kvalificētiem cilvēkiem, lai varētu formulēt pozīciju. M.Grudulis savukārt amnestiju atbalstīja.
Video: Jānis Maizītis, Aloizs Vaznis, Mareks Segliņš, Solvita Āboltiņa, Kristīne Strada-Rozenberga, Valērijs Agešins un Māris Grudulis par mazo zādzību dekriminalizācijas un amnestijas versijām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 14.04.2010.)