Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.12.2024.
 

Iepriekšējā darba piecgade: kāpēc nav sistēmisko izmaiņu?

Prokuratūra video_f

15.04.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
14.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki atskatījās uz piecus gadus vecu pagātni – ģenerālprokurora Jāņa Maizīša 2005.gada uzstādījumiem par to, kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas labākam darbam. Izrādījās, ka piecu gadu laikā gandrīz nekas nav mainījies. J.Maizītim nācās skaidrot, kāpēc viņš par nerealizētajām izmaiņām aktīvi neiestājas šobrīd, bet politiķiem – kāpēc viņi atbalsta ģenerālprokuroru, bet neatbalsta izmaiņas, kas vajadzīgas viņa darbam.
2005.gada 23.februāra debatēs J.Maizītis gan runāja par sūdzību skaitu un sūdzēšanās atļauto ilgumu, gan definēja, ka ir jāraksta jauns Prokuratūras likums, gan izteica viedokli, ka nepieciešamas „nulles deklarācijas” pierādījumu nastas pārnešana attiecībā vismaz uz nodokļiem un naudas atmazgāšanu.

Tagad J.Maizītis apgalvoja, ka arī tagad ir noskaņots uz pārmaiņām, „ja tādām pārmaiņām ir atbalsts”. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka par šiem jautājumiem ir runājis visus un 10 gadus par to runā arī tagad. Viņš bez „nulles deklarācijām” un nodokļu un naudas atmazgāšanas lietu pierādīšanas uzsvēra arī to, ka ir jāraksta jauns operatīvās darbības likums, kas ir novecojis. Viņš vienīgi atzina, ka ir bijis ļoti uzmanīgs par prokuratūras likumu, jo nav bijis pārliecināts, ka netiks izjaukts līdzsvars, ka prokuratūra ir tiesu varas, nevis izpildvaras institūcija. J.Maizītis secināja, ka tie paši jautājumi, kas pirms pieciem gadiem, ir aktuāli arī šobrīd un viņš ir gatavs par tiem iestāties.

Tautas partijas Saeimas deputāts Mareks Segliņš apgalvoja, ka jaunais Kriminālprocesa likums tika pieņemts „lielā mērā tā, kā vēlējās prokuratūra”. Lai gan nerealizēto izmaiņu ir daudz, vēl viņš komentēja tikai Operatīvās darbības likuma nepieņemšanu – ar atziņu, ka „likumu jau nerakstīs politiķi Saeimā”. „Jaunā laika” Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa gan pievērsās „nulles deklarācijām” un legālajai prezumpcijai, bet tā arī skaidri nepateica, kuri Saeimā pārstāvētie politiskie spēki un kādu interešu dēļ vairākkārt ir nobloķējuši iniciētās izmaiņas. „Saskaņas centra” Saeimas deputāts Valērijs Agešins savukārt nekavējās tajā vainot varas partijas un koalīciju.

Tas, protams, rada jautājumu par to, cik liela nozīme patiesībā ir ģenerālprokurora personībai un cik – videi. Lai kuru cilvēku Saeima šai amatā ievēlēs, ja tā vienlaikus neveiks arī sistēmiskas izmaiņas, kas darba uzlabošanai ir nepieciešamas, labu rezultātu var nesagaidīt arī pie labākās ģenerālprokurora kandidatūras.

Video: Jānis Maizītis, Mareks Segliņš, Solvita Āboltiņa un Valērijs Agešins par to, kāpēc iepriekšējos piecos gados nav realizētas sistēmiskas izmaiņas un kurš ko bloķē. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 14.04.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: