Par un pret: vai TP piedāvātie četri punkti ir labi?
Lai gan premjers Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) nepiekrita parakstīt Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja Andra Šķēles piedāvāto vienošanos par neatliekamu rīcību, kam sekoja TP lēmums pamest valdību, vienošanās četri punkti aktualitāti nav pazaudējuši, jo pašreizējā neskaidrajā politiskajā situācijā nav zināms, vai turpmāk virzību Saeimā negūs tieši opozīcijas virzītas izmaiņas. Vienošanās iniciators un tās kritiķi 17.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” centās pierādīt, kāpēc četri punkti to satura dēļ ir vai nav atbalstāmi.
Pirmais neparakstītās vienošanās punkts paredz „nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu 2010. un 2011.gadā”. Kā būtisks iebildumiem pret šo punktu tiek minēta nespēja pārstrukturēt nodokļu slogu, kas pēc daudzu ekspertu domām Latvijā ir nepieciešams. A.Šķēle gan raidījumā sacīja, ka nav runa par ieciklēšanos, un nepateica, ka ir pilnībā pret pārkārtojumiem un uzlabojumiem. Tas liecina, ka punktu būtu bijis pamats izvērst, lai nerastos neskaidrība par TP pozīciju. V.Dombrovskis savus iebildumus savukārt pamatoja ar to, ka diskusiju par nodokļiem 2011.gadā vajadzētu balstīt uz vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu.
Otrais punkts paredz valsts pārvaldes reformu, samazinot ministriju skaitu un deleģējot privātajam sektoram funkcijas ar „ar mērķi panākt 100 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā”. Taču nav sniegta nekāda analīze un aprēķini, kas pierādītu, ka šis ir reāls skaitlis. Viss pamatojums, ko raidījumā nosauca A.Šķēle, bija – pat viena pati „maza” Kuldīgas pašvaldība šogad samazināja savus administratīvos izdevumus, ietaupot 1 miljonu latu. Viņš pats arī atzina, ka runa nav par obligāti iecirstu skaitli, vai tie ir 92 vai 104 miljoni latu. Arī V.Dombrovskis ietaupījuma apjomu apšaubīja, un abiem politiķiem bija arī dažāda izpratne par to, kā punkts pareizi jāsaprot – kas arī liecina, ka to varēja formulēt skaidrāk.
Trešais punkts paredz, ka nākamā gada budžets Saeimā jāiesniedz līdz 1.septembrim. Tas gan ir pretrunā šobrīd spēkā esošajam likumam. A.Šķēle skaidroja, ka termiņu likuma pārejas noteikumos var mainīt, un šāda soļa nepieciešamību pamatoja ar vēlmi nodrošināt, lai mēs nepiedzīvotu tādu brīdi kā pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Likuma izmaiņas gan vienošanās projektā nebija pieminētas. „Nu, mēs jau šeit četros punktos īsos neizklāstījām visu, kas ir jāizdara, lai to sasniegtu,” sacīja A.Šķēle. Pret šo punktu V.Dombrovskim bija nopietnākie iebildumi, ko viņš savukārt pamatoja ar bažām, ka, mēnesi pirms vēlēšanām ielaižot Saeimā budžetu, populisma gaisotnē to izveidotu neatbilstošu nepieciešamībai. Savukārt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle izteica papildus argumentu pret šādu rīcību, kas „nav prāta darbs”, proti, ka pēc šī gada pirmā pusgada prognozēm nevar plānot ieņēmumus nākamajā gadā.
Visbeidzot, ceturtais punkts paredz darbu pie Sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem. Premjers pauda, ka ir „atvērts diskusijai” par jaunu vienošanos, bet pats neko konkrētu gan nepiedāvāja. Taču R.Zīle iebilda šim punktam, uzsvērdams, ka šādu līgumu ir vērts noslēgt tai valdībai, kas var strādāt trīs gadus pēc vēlēšanām, un ka principā tas ir jādara, bet pašreizējā valdība to izdarīt nevar.
Video: Andris Šķēle, Valdis Dombrovskis un Roberts Zīle par Tautas partijas piedāvātās vienošanās četriem punktiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.03.2010.)