Koalīcijas un Šķēles politekonomika
Tautas partijas piedāvājumi un ultimāti, premjera un citu koalīcijas politiķu atbildes un alternatīvas, iespējamie valdības politiskās un ekonomiskās rīcības scenāriji no mazākumvaldības līdz jauniem vai papildus valdības deklarācijas saturam – tā ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” raidījuma tematika.
Šī pieteikuma tapšanas brīdī vēl ir neiespējami prognozēt notikumu gaitu līdz dienas beigām, ņemot vērā gan politiķu sarunas ar Valsts prezidentu, gan premjera gaidāmo oficiālo atbildi Tautas partijai, gan tautpartijiešu atbildes lēmumu. Tomēr, jebkurā gadījumā, notiekošais process nav nosaucams citādi kā par politekonomiku, saplūstot gan politiskās pozicionēšanās procesam vēlēšanu gadā, gan neapejamiem jautājumiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.
Andra Šķēles pagājušajā nedēļā izteiktie piedāvājumi sastāv no divām saistītām daļām – līgumprojekta ar premjeru un piedāvājuma par pasākumiem ekonomikas stimulēšanas, nodokļu un valsts pārvaldes jomās. Premjera un koalīcijas partneru reakcija arī ietver vairākas lietas – gan par nepieņemamu formu, gan par strīdīgu saturu, kam tomēr seko gatavība to vērtēt un pieļāvumi, ka varētu tapt atjaunināti un papildināti valdības rīcības plāni.
Tautas partijas uzstādījumi, protams, ir pilnvērtīga „cimda izmešana” priekšvēlēšanu „ringā”, bet tas nebūt nenozīmē, ka šis priekšā ir tukšums. Tāpat kā gan nodalīti, gan nesaraujami saistīti vērtējamas politiskās un ekonomiskās lietas, tāpat paralēli vai pretstatīti vērtējami arī divi piedāvājumi – der neaizmirst, ka TP līdera priekšlikumi nonāca uzmanības centrā tai pašā dienā, kad Valdis Dombrovskis pagājušajā nedēļā uzstājās ar ziņojumu parlamentā par pirmajā viņa valdības gadā paveikto un turpmāk iecerēto. Tiesa gan, premjera darba vērtēšana publiskajā telpā galvenokārt aprobežojās ar pagātnes, mazāk iztirzājot nākotni. Lielā mērā nākotnes iztirzājums saistās arī ar pārējo koalīcijas partiju pozicionēšanos attiecībā pret jau izskanējušajiem plāniem un piedāvājumiem.
Līdzās atšķirīgu viedokļu pretīmstāvēšanai koalīcijā, uz jau noslēgtu memorandu fona ar starptautiskajiem aizdevējiem, arvien atklāts ir jautājums, kādi politiskie lēmumi pieņemami, kādi projekti sagatavojami un kā tie apspriežami ne tikai starp politiķiem, bet arī ar sabiedrību un nevaldības organizācijām līdz vēlēšanām, bet kas, bez vienošanās, atstājams jaunam sasaukumam. Un te runa ir gan par formu, gan saturu – gan jau ilgāku laiku dažādos forumos piesaukto sabiedrisko jeb sociālo līgumu, vai izlīgumu, gan par politekonomiku valsts saimniecībā visplašākajā nozīmē pēc būtības.
Raidījumā piedalsies aicināti: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, partijas „Pilsoniskā savienība” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle, politologs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis.