Konkurētspējai prasa mazāku IIN, bet dabūs „progresivitāti”?

Viens no būtiskākajiem debašu tematiem 3.marta raidījumā „Kas notiek Latvijā?” bija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņām, kas paredzētas Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš skaidroja, kāpēc ministrija izvairās ieviest progresīvo IIN, un sniedza pamatojumu tam, kāpēc plānotā neapliekamā minimuma palielināšana arī radīs nodokļa progresivitāti – bet nereaģēja uz uzņēmēju aizstāvju prasībām IIN likmi samazināt. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Pūce atzina, ka FM sagatavotajā projektā ministrijai ir papildus ierosinājumi un precizējumi – būtiskākā vēlme ir paredzēt, ka IIN likmes samazināšana tiks vērtēta nevis tikai 2014.gadā, bet iespējami ātrāk, jo no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa tas ir „pats svarīgākais nodoklis”. Arī zvērinātu advokātu biroja „BDO Zelmenis & Liberte” partneris Jānis Zelmenis uzsvēra jau daudzkārt teikto, ka eksportētāji sūdzas tieši par nekonkurētspējīgiem algas nodokļiem Latvijā un grib, lai darbaspēka nodokļa jautājums tiktu risināts, fiskālos jautājumus risinot uz nekustamā īpašuma nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa rēķina.

Bet D.Tauriņš, kurš ar skaitļiem demonstrēja lielo darbaspēka nodokļu slogu, IIN likmes samazināšanai nepievērsās. Tā vietā viņš apgalvoja, ka pamatnostādņu projekts jau risina sloga mazināšanu, un skaidroja, kāpēc ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu arī var panākt IIN progresivitāti. D.Tauriņš arī pamatoja, kāpēc FM izvairās ieviest progresīvu IIN, proti, modelēšanā parādījies, ka budžeta ieguvuma nolūkos progresivitātes slieksnis ir jāvirza „gandrīz uz 300 latiem, un tam nav nekādas jēgas”. Neaiztikt progresivitāti Latvijai 2008.gadā esot ieteikuši arī starptautiskie eksperti, tiesa, „kādus divus, trīs gadus”.

Arī J.Zelmenis atzina, ka neapliekamais minimums šim brīdim ir labākais risinājums, jo progresīvā IIN ieviešanai „diemžēl mums mazliet tā vide ir sagandēta ar iepriekšējo mēģinājumu”. D.Tauriņš skatītājiem atklāja, ka gadījumā, ja tiktu atceltas samazinātās PVN likmes un iegūtos 95 miljonus latu izmantotu neapliekamā minimuma paaugstināšanai, to varētu noteikt aptuveni 80 latu līmenī. Skaidrs, ka mazāk turīgo iedzīvotāju situāciju šāds solis varētu uzlabot, bet par to, kas pie IIN likmes nesamazināšanas notiks ar uzņēmēju konkurētspēju, skaidru atbilžu nav.

Video: Jānis Pūce, Jānis Zelmenis un Dāvids Tauriņš par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā progresivitāti un neapliekamo minimumu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.03.2010.)