Vienīgie dalībnieki, kuri aizstāvēja savlaicīga darba pozīciju, bija Dzintars Zaķis („Jaunais laiks”) un Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība). Dz.Zaķis to pamatoja ar faktu, ka memorandā ierakstītie termiņi vēl tikai gaidāmi un valdībā pie visām lietām ir „pietiekoši intensīvs darbs”, piemēram, „Parex bankas” jautājumā. R.Vējonis savukārt pauda viedokli, ka svarīgākais ir tieši nākamā gada budžeta veidošanas procesa uzsākšana, un nepiekrita procesa vilcināšanai, jo neredzēja atšķirību starp šo un iepriekšējiem gadiem, lai gan šai rudenī ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas.
Cits koalīcijas pārstāvis Vents Armands Krauklis (Tautas partija) pauda bažas par darba tempu, kura dēļ līdz marta beigām neizdosies ieviest atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Viņš arī izteica prognozi, ka savlaicīgas nodokļa reformas nesagatavošanas dēļ „gada beigās atkal var būt visādi brīnumi”. Opozīcijas pārstāve Karina Pētersone („LPP/LC”) savukārt aizrādīja, ka Saeimā šī mēneša laikā nav sākusies konceptuālā saruna, ko premjers iepriekš solīja.
Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atklāja, ka viņu atkal nepamet „deja vu” sajūta, un kritizēja neizdarīto funkciju vērtēšanā. Bet Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende apsūdzēja politiķus, ka tie priekšvēlēšanu laikā baidās no jūtīgo jautājumu skaršanas, lai gan memorandā ir ierakstīts, kā budžeta sabalansēšana notiks – strukturālās reformas, izmaiņas pensiju un sociālajā sistēmā, PVN, nekustamā īpašuma nodoklis un auto nodoklis. Arī Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns apstiprināja, ka mēneša laikā ir jutis vismaz daļas politiķu vēlmi jautājumus atlikt līdz vēlēšanām.
E.Egle gan pavēstīja, ka četri valdības sociālie un sadarbības partneri rīkos „prāta vētru” par to, kā mainīt gaitu, kādā notiek memoranda nosacījumu izpilde.