Ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) stāstīja, ka, ja nodokli maksā, tad ceļazīmes nav jāraksta, ir viena papīra lapa, kur rakstīts mašīnas nosaukums, tās rūpnīcas noteiktais degvielas patēriņš, un tai var piespraust klāt čekus un uz tā pamata norakstīt visus mašīnas izdevumus. Taču Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune par šādu interpretāciju pirmoreiz izdzirdēja tikai debašu laikā. Arī FM Nodokļu departamenta direktores vietnieks Andrejs Birums apstiprināja A.Kampara teikto, vien atzina, ka likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi, kuros šis risinājums ir paredzēts, vēl nav publicēti.
A.Biruma skaidrojumā labums valstij no „dienesta auto” nodokļa ieviešanas ar šādu regulējumu ir tāds, ka tā daudz operatīvāk saņem ienākumus. Bet uz iebildi par to, ka gūto labumu varēja noteikt piecreiz lielāku, A.Birums atbildēja, ka uzņēmējus nevar piespiest un ir jārada apstākļi, kuros viņiem ir izdevīgi maksāt, kas esot izdarīts.
A.Birums un A.Kampars atkārtoti apstiprināja, ka jaunā nodokļa maksātājiem ceļazīmes vairs nav jāraksta, taču VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska uz jautājumu atbildēja citādi – ka uzņēmuma vadītājam „būtu tomēr jāatrunā tik un tā šajos savos grāmatvedības organizācijas dokumentos, kā viņi darīs”. Rezultātā L.Caune atzina, ka nevar iedomāties, „kā tas dzīvē tiks izdarīts”, bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze aicināja VID darbiniekus paklausīties, kāds ir FM skaidrojums.
Diemžēl pilnīgu skaidrību neizdevās gūt arī par jaunā nodokļa sasaisti ar citiem nodokļiem. L.Caune īpaši interesējās, kas notiks ar amortizācijas atskaitījumiem uzņēmuma ienākuma nodoklī. I.Bahanovska uz to vien norādīja, ka tam „būtu jābūt atrunātam”, bet viņai nebija sakāmā uz iebildi, ka tas tā šobrīd nav. Savukārt A.Birums gan skaidroja, kā normas jāinterpretē – bet pēc tieša jautājuma atbildi sāka ar „mēs precizēsim”.