Latvijas eksports (II): kam noder necaurspīdīga statistika?
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) iepriekšējā rakstā par Latvijas preču eksporta statistiku analizēja versiju, ka eksporta kāpumu pērngada rudenī, iespējams, galvenokārt noteicis reeksports, tāpēc optimisms varētu būt pārsteidzīgs, bet „īstā eksporta” struktūra atšķiras no valsts oficiālajos datos uzrādītās. Valsts institūcijās šo neatzīst par būtisku problēmu, un statistiķi kā iemeslu precīzāku datu trūkumam min Eiropas regulējumu un nevēlēšanos uzlikt lielāko slogu uzņēmējiem. Taču, kā izrādās, tepat Latvijas kaimiņvalstī eksportu tomēr uzskaita precīzāk, bet uzņēmēji pret šo slogu varbūt nemaz tik ļoti neiebilstu.
Šodien Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) publiskoja ārējās tirdzniecības datus par decembri, kas liecina, ka, salīdzinot ar novembri, gan eksporta, gan importa apjoms samazinājies par pāris procentpunktiem jeb dažiem miljoniem latu. Eksports gan vēl arvien bijis lielākā apjomā nekā jebkurā no pirmajiem astoņiem pērngada mēnešiem, bet imports ir iepriekšējo mēnešu vidējā līmenī. Neskaidrība par reeksporta daļu eksporta apjomā saglabājas.
Ekonomikas ministrija nepiekrīt, dati pretrunīgi
„Ekonomikas ministrija nevar piekrist apgalvojumam, ka preču eksporta pieaugums, kas bija vērojams 2009.gada septembrī – oktobrī, ir saistīts galvenokārt ar reeksportu,” teikts ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas atbildē uz KNL versiju. EM šo pozīciju saista ar datiem par rūpniecības produkciju. „Kā liecina preču eksporta dati par šiem mēnešiem, eksports palielinājies galvenokārt koksnes un tās izstrādājumu grupā, kā arī metālu izstrādājumu grupā. Gan pirmā, gan otrā preču grupa ir maz saistīta ar reeksportu,” skaidrots EM atbildē.
Savukārt ministrijas Uzņēmējdarbības un eksporta nodaļas vecākais referents Renārs Špade KNL kā argumentu uzrādīja no CSP tradicionālās ārējās tirdzniecības statistikas atšķirīgus datus – par preču eksporta palielināšanos no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma, uzskaitē aptverot uzņēmumus, kur ražošanā nodarbināti vismaz 20 cilvēki vai kuru gada apgrozījums bijis virs 300 tūkstošiem latu.
Ekonomikas ministrijas argumentus par pamatotiem var saukt daļēji. Norādes uz metāla izstrādājumiem nez vai var saukt par pilnvērtīgām, ja, kā KNL iepriekšējā rakstā norādīja, piemēram, šīs nozares lielākais eksportētājs „Severstaļlat” lielāko daļu preču Latvijā nesaražo. Neapstrīdams ir arguments par eksporta īpatsvara palielināšanos apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijā. Tomēr īsti patiess nav apgalvojums par rūpniecisko preču daļas pieaugumu eksportā – pērngada janvārī apstrādes rūpniecības daļa bija 44,4%, bet novembrī 41,2%. Vienkāršāk runājot, apstrādes rūpniecība Latvijā pērn patiešām palielināja ražošanas apjomu un arī arvien lielāku daļu no saražotā eksportēja, tomēr šis pieaugums, gan atpaliekot nedaudz, nebija tik straujš kā kopējais valsts eksporta pieaugums statistikā. Tāpēc saglabājas neskaidrība, vai galvenais faktors nav bijis reeksports.
Kāpēc lietuvieši var, bet latvieši nevar?
Datus par preču tirdzniecību ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, CSP iegūst no muitas kravas deklarāciju informācijas. Savukārt ES valstu tirgū darbojošos uzņēmumus ļauj identificēt PVN deklarāciju informācija, ar ko pārvaldi nodrošina Valsts ieņēmumu dienests. Tiem uzņēmumiem, kas gadā sasniedz noteiktu eksporta apjoma robežlielumu, CSP prasa aizpildīt ikmēneša pārskatus „Intrastat”, kuros uzņēmumiem jāinformē par to, ko viņi ir eksportējuši, kādā daudzumā, uz kādām valstīm. Taču tas, vai eksportētais ir pašu radīts vai iepriekš importēts, uzņēmumiem nav jānorāda.
„Mēs apkopojam datus atbilstoši Eiropas metodoloģijai, tā paredz šādus datus iekļaut eksportā. Tā neparedz iespēju atsevišķi izdalīt reeksportu,” KNL pamatoja CSP Ārējās tirdzniecības statistikas daļas vadītāja Anželika Pavlova. Iepazīstoties ar galveno regulu par statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā, gan izrādās, ka regula datus nodalīt neprasa, bet ļauj to darīt. Regulā ir uzsvērts, ka „dalībvalstīm vajadzīga iespēja savākt informāciju, kas atbilst to vajadzībām”, turklāt pie papildu informācijas, ko dalībvalstis var apkopot, kā viens no piemēriem minēta arī informācija par izcelsmes reģionu, preces nosūtot, un galamērķa reģionu, preces saņemot.
Igaunijā arī reeksports netiek izdalīts – Igaunijas Statistikas Ārējās tirdzniecības statistikas nodaļas vadītājs Alans Arons KNL izteicās, ka pēc informācijas par pašu radīto preču eksportu noteikti ir pieprasījums, bet tās izdalīšana esot sarežģīta.
Taču lietuviešiem informācija, ko Latvijā neuzskata par vajadzīgu vākt, ir – kaimiņu statistikā ir izdalīts Lietuvā ražotu preču eksports. „Lietuvā gan „Intrastat” pārskats, gan muitas deklarācija satur aili, kas ir jāaizpilda tikai tad, ja eksportē lietuviešu izcelsmes preces. Pieminētajā ailē tiek ierakstīta informācija par Lietuvas rajonu, kur preces radītas,” KNL skaidroja Lietuvas Statistikas Ārējās tirdzniecības statistikas nodaļas vadītāja vietniece Gitana Vanagaite.
Statistiķi slogu redz, uzņēmēji nav noliedzoši
Pēc norādes uz Lietuvas piemēru, A.Pavlova atzina, ka nezina, kurās ES valstīs vāc papildus informāciju par eksportu. Viņa piekrīt, ka pēc CSP statistikas nevar spriest par to, kuras nozares cik eksportē Latvijā radītas preces, norādot, ka šie dati jāvērtē kopā ar ražošanas datiem. CSP darbiniece pret papildus datu iegūšanu iebilst ar argumentāciju, ka papildus noslodze uzņēmumiem nesot pieļaujama. „Statistikas pārskati ir slogs gan respondentiem, gan CSP,” saka A.Pavlova un, viņasprāt, ja šo jautājumu uzdotu uzņēmumiem, lielākā daļa būtu pret.
KNL uzdeva šo jautājumu vairāku lielāko eksportētāju sarakstā iekļauto uzņēmumu pārstāvjiem – vai šāda papildus aile pārskatu veidlapās būtu papildus slogs. Pārliecinošs noraidījums nesekoja.
„Neredzam nekādu problēmu,” par šādu papildus slogu atsaka Artūrs Vikmanis, „Do It” loģistikas vadītājs Baltijas un Balkānu valstīs.
„Jā, nu, protams, kā vienmēr – atrunāšanās par lielu slogu. Tas ir smieklīgi, ka Latvija pati nezina, ko eksportē. Cik tad grūti būtu ierakstīt ailīti, ka tas ir gājis tranzītā? Tas arī būtu jādara!” uzskata „Linas Agro” direktors Armands Raguckis.
Arī „Auto Group Baltic” grāmatvede Dace Pudāne saka, ka šim uzņēmumam papildus ailes aizpildīšana lielu slogu neradītu, gan atzīstot, ka uzņēmumiem, kas gan ražo, gan ieved, būtu sarežģīti preces nodalīt.
„Katra jauna prasība tiešām rada papildus slogu uzņēmumam, kas izpaužas IT sistēmas pielāgošanā,” vērtē „Elko grupa” mārketinga un komunikāciju direktore Kristīne Saulriete, gan norādot, ka nedefinējams var palikt importa un vietējā ražojuma dalījums, sākot no izejvielām vai importētām detaļām, beidzot ar energoresursiem, kas balstās uz importu.
„Nebūtu nekādu problēmu, ja risinājums būtu vienkāršs. Parasti gan viss papildus pieprasītais beigās izvēršas par murgu,” pieredzi atklāj „Samsung Electronics Baltics” zīmola vadītāja Gundega Piebalga.
Ciktāl ministrs zina „govis, kurām ir potences”?
Protams, pašmērķīgs statistikas datu paplašinājums būtu nelietderīgs. Tomēr, kontekstā ar augšminēto ES regulu, jautājums ir – vai šādi precīzāki dati nebūtu vajadzīgi Latvijai krīzes pārvarēšanā, procesu analīzē, valsts atbalsta un struktūrfondu sadalē un Latvijas ekonomikas stratēģiju veidošanā, kad allaž izskan dažādas versijas gan par dažādu ražojošo industriju, gan pakalpojumu eksportspēju un perspektīvām?
Ekonomikas ministrijas pārstāvji, līdzīgi kā CSP, nepieciešamību pēc precīzākas statistikas nesaskata. Citas ekonomisko procesu analizētājas – Latvijas Bankas (LB) – preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis KNL pauda pozīciju, ka reeksporta iekļaušana tirdzniecības datos „var radīt svārstības atsevišķos mēnešos, bet gada datos praktiski izlīdzinās, importēto ievedot un eksportēto izvedot”. Papildus ienākumus varot dot importēto preču reeksports par lielāku cenu. Tiesa gan, šie ir tikai pieņēmumi – ņemot vērā tirdzniecībā un citās nozarēs notiekošo „noliktavu tīrīšanu” un krājumu izpārdošanu, nav objektīvu atskaites punktu, lai novērtētu, kurā gada vai citā laikposmā importa un eksporta dati jau ir vai vēl nav izlīdzinājušies.
Arī LB savās analīzēs izmanto CSP datus, un M.Grāvītis, apkopojot kolēģu teikto, atzīst, ka, balstoties uz pieejamo informāciju, LB eksperti novērtē iespējamo reeksporta daļu. Diemžēl neko vairāk par šādiem novērtējumiem bankas pārstāvji neatklāja.
Pagājušā gada augustā, debatējot par prioritāri atbalstāmajām nozarēm, ekonomikas ministrs Artis Kampars „Kas notiek Latvijā?” raidījumā apgalvoja, ka šobrīd Latvijā var ļoti viegli saskaitīt 80% eksportētāju pēc summas, kas ir „tās naudas govis, kurām ir potences konkurēt eksportā ārējos tirgos”. Iespējams, ministrs mazliet pārspīlēja – arī zinot vietējos ražotājus un tirgotājus, to vietējās ražošanas un reeksporta apjomi var būt saplūduši. Kas neļauj precīzi vērtēt un salīdzināt, gan starp preču nozarēm, gan ar pakalpojumu sektoru, – kam tieši un cik kuram lielas ir eksporta konkurētspējas potences.
Par Latvijas ārējo tirdzniecību 2009. gada decembrī
Apstrādes rūpniecības produkcijas realizācija 2009.gadā pa mēnešiem
Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 638/2004
„Intrastat” veidlapas un to aizpildīšanas paraugi
Video: Ekonomikas ministrs Artis Kampars par lielāko eksportētāju saskaitīšanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.08.2009.)