Latvijas eksports: vai pieaugums uz reeksporta rēķina?
Meli, lieli meli un statistika – šis teiciens nāk prātā pēc „Kas notiek Latvijā?” (KNL) pētījuma par Latvijas preču eksporta statistiku. Ekonomiskās krīzes laikā eksportu Latvijā izceļ īpaši, saistot to ar starptautisko konkurētspēju. Pērngada rudenī statistikas atspoguļotais eksporta kāpumu bija un vēl arvien ir pamats amatpersonu un ekonomistu pozitīviem komentāriem par ekonomikas atveseļošanos. Tomēr, analizējot eksporta statistiku sīkāk, atklājas, ka tajā būtisku un mainīgu daļu veido ne tikai Latvijā jaunradītās preces, bet arī reeksports. Kas liek šaubīties, cik pilnvērtīgi tiek vērtēta Latvijas eksporta struktūra un perspektīvas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ārējās tirdzniecības dati par pērngada decembri tiks publiskoti šonedēļ. Pērngada septembrī Latvijas eksports, salīdzinot ar augustu, pieauga par 16,4%, oktobra pieaugums pret iepriekšējo mēnesi bija par 7,2%, bet novembrī eksporta apjoms atkal samazinājās, gan tikai mazliet noslīdot zem septembra rādītāja. Šo pieaugumu piesauca gan Ekonomikas ministrija janvāra ziņojumā „Par makroekonomisko situāciju valstī”, gan Finanšu ministrija janvārī valdībā apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā 2009.-2012.gadam, gan Latvijas Banka komentārā par 3.ceturkšņa Latvijas maksājumu bilanci, rakstot par „virzību uz izaugsmi, kas balstīta uz eksportu”.
Pēc KNL lūguma CSP sagatavoja informāciju par 100 Latvijas lielākajiem preču eksportētājiem dažādos pagājušā gada laikposmos. Minētajos 11 mēnešos šie 100 lielākie eksportētāji no valsts izveda preces 1,49 miljardu latu apjomā, kas ir gandrīz puse no kopējā eksporta apjoma un vairāk nekā desmitā daļa no iekšzemes kopprodukta. Taču izrādās, ka eksportētāju topa galvgalī ievērojams skaits uzņēmumu ir tirgotāji vai starpnieki, kam Latvijā atrodas centrālā noliktava.
Latvijas eksportētāju pirmajā desmitniekā – „Samsung” un „Roche”
Kā vienu no pieciem Latvijas lielākajiem eksportētājiem Latvijas valsts statistika fiksē „Samsung Electronics Baltics”. Latvijā tas neko nesaražo – kā apliecina uzņēmuma zīmola vadītāja Gundega Piebalga, firmai Rīgā ir noliktava, no kuras notiek pārdošana uz visām Baltijas valstīm. Līdzīgs skaidrojums ir farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotāja „Roche Latvija”, kas atrodas eksportētāju pirmajā desmitniekā, loģistikas speciālistei Sanitai Gobai, kā arī „LG Electronics Latvia” sabiedrisko attiecību menedžerei Zanei Udrasei, kuras pārstāvētais uzņēmums ir Latvijas lielāko eksportētāju divdesmitniekā.
Tālu neatpaliek arī „Atlant Trade Center”, kas izvedis iepriekš importētas tehnoloģiskas iekārtas, pirms pagājušā gada novembrī uzņēmumam tika ierosināta maksātnespējas procesa lieta, „Philip Morris Latvia” Lietuvā ražoto tabakas izstrādājumu centrālā noliktava un starptautiska mēroga datortirgotājs „Elko grupa”.
Latvijas eksportētāju pirmajā simtniekā ir uzņēmums „Do It”, kura eksports faktiski nozīmē to, ka no Latvijas ar mājsaimniecības precēm tiek apgādāti 39 „JYSK” un „The Pier” veikali Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā. Līdzīgi „Auto Group Baltic”, kas ir „Volkswagen” automašīnu importētājs Baltijas valstīs un no Vācijas ievestos auto pārdod dīleriem Igaunijā un Lietuvā.
Eksportētāji – arī muitas noliktava, aviokompānija un līzinga firma
Sarakstā ir arī, maigi izsakoties, savdabīgāki piemēri. Pirmajā divdesmitniekā iekļauts „MMD Serviss”, kas nav ne ražotājs, ne arī tirgotājs – tā direktors Normunds Karitons skaidro, ka uzņēmumam ir akcīzes un muitas noliktavas un tas sniedz loģistikas pakalpojumus, lielākoties apkalpojot lielos alkohola koncernus. Direktors apgalvo, ka uzņēmums nevienā brīdī nekļūst par preču īpašnieku, tomēr tas netraucē statistikas pārvaldei tā nosūtītās preces uzskaitīt kā Latvijas eksportu.
Starp 40 lielākajiem preču eksportētājām ir arī klasisks pakalpojumu sniedzējs – aviokompānija „airBaltic”. „Izskatās, ka te ir tehnisks piegājiens, tas atspoguļo rezerves daļu kustību” intervijā KNL secināja uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Viņš skaidro, ka gadījumos, kad lidaparāti tiek laboti citās valstīs, no Latvijas uz šīm valstīm tiek izvestas rezerves daļas, kas pēc tam ar lidmašīnu „ielido” atpakaļ Latvijā. Vietu topā acīmredzot nodrošinājusi lielā rezerves daļu vērtība, jo viens lidmašīnas dzinējs maksājot vairākus miljonus latu.
Acīmredzami saistībā ar krīzes tendencēm starp Latvijas lielākajiem eksportētājiem iekļuvis arī „Swedbank Līzings”. „Tās ir vieglās automašīnas, komerctransports un dažāda veida iekārtas, kas nonāca mūsu realizācijā, kura savukārt varētu būt gan brīvprātīga, gan piespiedu,” izvesto tehniku raksturo preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
„Īstajā eksportā” nozaru struktūra var būt citāda
Reeksportam saplūstot ar patieso eksportu, ir grūti konstatēt, cik liela ir Latvijā radīto preču eksporta vērtība, jo dažādu nozaru organizācijas nevāc alternatīvus datus. Lielākais īpatsvars Latvijas eksportā pagājušā gada novembrī, saskaņā ar statistiku, bija lauksaimniecības un pārtikas precēm – 19,9%. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Ūdre atzīst, ka arī šajās nozarēs starp statistikā iekļautajiem vadošajiem eksportētājiem ir vairāki, kuri nodarbojas ar reeksportu.
Koka, korķa un to izstrādājumu preču sadaļa, kas veido otro lielāko īpatsvaru eksportā ar 19,1%, varētu būt retā, kur reeksports iekļauts minimāli. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss apgalvo, ka tieši pagājušajā gadā reeksports teorētiski varētu būt bijis tikai papīrmalkai. Tāpēc K.Klauss uzskata, ka meža nozares īpatsvars eksportā patiesībā ir lielāks, nekā uzrāda CSP statistika.
Savukārt daudz lielākas atšķirības starp statistikā fiksēto un Latvijā eksportam saražoto ir pieļaujamas tādās būtiskās Latvijas eksporta pozīcijās kā metālizstrādājumi, elektroierīces, ķīmiskie produkti un tekstilizstrādājumi.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja atzīst, ka no tiem lielākajiem eksportētājiem, kas strādā viņas pārzinātajā nozarē, Latvijā ražojošie uzņēmumi ir tikai puse, pārējie ir ārvalstu ražotāju pārstāvniecības vai lieltirgotavas.
Lieli reeksporta apjomi ir arī vairākiem Latvijā ražojošiem uzņēmumiem – uzskatāmākais piemērs ir viens no pieciem lielākajiem Latvijas eksportētājiem „Severstaļlat”, kura Mārketinga nodaļas vadītāja Olga Ņesterova informēja, ka reeksports veido trīs ceturtdaļas no uzņēmuma kopējā eksporta. Vēl viens piemērs ir eksportētāju desmitniekā esošais „Latvijas balzams”, kas īsteno gan degvīna tiešo eksportu, gan Krievijas importa reeksportu.
Jāatzīmē, ka, pat šajā analīzē sīkāk neapskatot importa izejvielu īpatsvaru Latvijā ražotajām precēm, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju vai no pašu uzņēmumu pārstāvju teiktā izriet, ka no 35 lielākajiem Latvijas eksportētājiem vismaz 30% patiesībā nodarbojas ar reeksportu.
Reeksportētāji: rudenī bija pieaugums
„Septembris – novembris vēsturiski ir mēneši, kad tirdzniecības apjomi aug, proporcionāli aug arī uz citām valstīm izvestais apjoms,” saka G.Piebalga no „Samsung Electronics Baltics”. Viņa stāsta, ka septembrī, salīdzinot ar augustu, uz citām valstīm pārdotais apjoms pieauga par 40%.
„Mūsu biznesā gada pēdējais ceturksnis tradicionāli ir ar lielākajiem pārdošanas apjomiem,” saka arī „Elko grupa” mārketinga un komunikāciju direktore Kristīne Saulriete. Arī uzņēmumā „Do It” oktobrī eksporta apjoms pieaudzis gan veikalu mārketinga aktivitāšu dēļ, gan tādēļ, ka veikali tika uzpildīti ar Ziemassvētku pārdošanai paredzētajām precēm, atklāj Artūrs Vikmanis, loģistikas vadītājs Baltijas un Balkānu valstīs. Rudeni kā gada aktīvāko periodu raksturo „LG Electronics Latvia”, bet „MMD Serviss” direktors Normunds Karitons pieaugumu rudens mēnešos lēš par 30% līdz 40%, norādot, ka pirms gada nogales tā uzņēmumiem ir „parasta tendence”.
Pētot Latvijas lielāko eksportētāju sarakstu, ir uzskatāmi redzami vairāki piemēri, kā neražojoši uzņēmumi strauji kāpina savas pozīcijas, kas vairākos gadījumos var būt tikpat strauji pārejošs kāpums pēc „krājumu tīrīšanas”. Minētais „LG Electronics Latvia” sešos mēnešos ierindojās starp četrdesmit, bet 11 mēnešos sasniedza vietu starp divdesmit lielākajiem eksportētājiem. „Swedbank Līzings” pagājušā gada pirmā pusgada eksportētāju simtniekā nebija vispār, toties 11 mēnešos jau pietuvojās piecdesmitniekam. Arī tehnoloģisko iekārtu reeksportētājs „Atlant Trade Center” sešu mēnešu eksportētāju sarakstā nebija, bet 11 mēnešu topā bija trīsdesmitniekā.
Skaitliski eksporta pieaugums pērngada rudenī pa mēnešiem mērāms vien desmitos miljonos latu – piemēram, Latvijas kopējais eksports oktobrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par 70 miljoniem latu. Datu salīdzināšana un uzņēmumu pārstāvju teiktais liek secināt, ka reeksporta pieaugums pērngada rudenī varētu būt bijis vismaz tikpat liels kā kopējais statistikā fiksētais eksporta pieaugums.
Par valsts institūciju interpretācijām un Latvijas eksporta statistikas nacionālajām īpatnībām – „Kas notiek Latvijā?” nākamajā rakstā.
100 lielākie Latvijas preču eksportētāji 2009.gada 11 mēnešos
100 lielākie Latvijas preču eksportētāji 2009.gada 8 mēnešos
100 lielākie Latvijas preču eksportētāji 2009.gada 6 mēnešos
Par Latvijas ārējo tirdzniecību 2009. gada novembrī
Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par makroekonomisko situāciju valstī” (pieņemts valdībā 05.01.2010)