Budžeta finansējums – neizdevīgs tautai vai pašām partijām?

Otrdien valdība atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju un partiju finansēšanas likumā, kas ļautu politiskās partijas finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Grozījumi gan jāpieņem arī Saeimai, bet politiķu izteikumi 3.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” lika šaubīties, vai tas notiks. Taču tas diez vai būs zaudējums, jo „kaut kāda jēga” valsts finansējumam, kā debatēs atzina eksperti, būtu tikai tad, ja vienlaikus tiktu apstiprināta vesela likumprojektu pakete – kas šobrīd netiek virzīta. Budžeta finansējumu partijām atbalsta premjera partija „Jaunais laiks”, savukārt abu lielāko koalīcijas partneru un arī lielākās opozīcijas partijas pārstāvji debatēs pret šādu naudas tērēšanu iebilda. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apgalvoja, ka būtu grūti izvēlēties vēl sliktāku laiku, kad virzīt šo jautājumu, un arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Roze šo nosauca par „ļoti neizdevīgu brīdi”, lai gan iecerei pauda principiālu atbalstu. Viņš gan pieminēja ar partiju interesēm tieši saistītu iemeslu pretenzijām, proti, esošajā variantā budžeta finansējums pat partijām ar lielu pārstāvniecību Saeimā nenosegs izdevumus, kas nepieciešami priekšvēlēšanu reklāmas kampaņai. Bet „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pievērsās vairāk sabiedrības interesēm, paužot neizpratni, kā mēs grasāmies finansēt politiķus no naudas, ko aizņemamies Starptautiskajā Valūtas fondā.

Taču ekspertu frontes dalībnieki jautājumu skatīja plašāk un kompleksāk nekā politiķi un neaprobežojās vien ar valdībā atbalstītajiem grozījumiem. Tā KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks skaidroja to, kā partiju finansēšanu ietekmēs ekonomikas pelēkā sektora paplašināšanās, un norādīja, ka bez Krimināllikuma grozījumiem, kas noteiktu partiju atbildību par nelikumīgu finansēšanu lielos apmēros, „ir diezgan apgrūtināta” būtisku pārkāpumu konstatēšana un sankcionēšana. Viņš arī skaidroja, kāpēc finansēšanu no budžeta nekad nav īpaši atbalstījušas varas partijas, kam tas ir neizdevīgi. A.Vilks izteica cerību, ka mēs spēsim maksāt demokrātijas cenu, kas vienam cilvēkam ir kā „viena tase kafijas vidusmēra kafejnīcā”.

Arī sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka runāja par plašākiem grozījumiem un veselu likumprojektu paketi, kam bija jāiet reizē ar valdības atbalstīto projektu, kas viens pats ir absurds. Taču viņa nesniedza pārliecinošu atbildi tam, kāpēc neprotestēja pret to, ka valdība šo absurdo projektu pieņēma – I.Kažoka tikai uzsvēra, ka publiski piemin savu neizpratni par politiķu veikto dokumentu sabojāšanu.


Video: Alvis Vilks, Vineta Muižniece, Mārtiņš Roze, Valērijs Agešins un Iveta Kažoka par partiju finansēšanu no valsts budžeta. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.02.2010.)