Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.10.2019.
 

Ko šī Saeima drīkst mainīt vēlēšanu un finanšu regulējumā?

Pašvaldību vēlēšanas video_f

04.02.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
3.februāra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” studijā politiķi centās pamatot, kāpēc ir par vēlu līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām veikt izmaiņas regulējumā, kas attiecas gan uz vēlēšanu procedūru, gan partiju finansēšanu, gan priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem. Nācās gan konstatēt, ka politiķu argumenti nav pārliecinoši un vairāk izskatās pēc atrunām, jo zināmu laika rezervi apstiprina gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), gan starptautiskā labā prakse.

Politiķi pret izmaiņām bija noskaņoti principiāli negatīvi. Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece sacīja, ka vēlēšanu likums „tik tuvu vēlēšanām” radikālā veidā nebūtu grozāms un ir skaidri redzams, ka katras partijas piedāvājumi ir atšķirīgi, līdz ar to būtu ļoti grūti panākt vienošanos. Viņa piekrita precizēt tikai vienu pantu, kas attiecas uz lēmumu pārsūdzību jautājumos par balsošanu pa pastu. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāta Mārtiņa Rozes pamatojums radikālu izmainu neveikšanai bija tas, ka vēlēšanu gads ir iesācies ar pilniem apgriezieniem, jo „tas gaiss jau virmo”. Savukārt „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Valērija Agešina argumentācija bija tāda, ka Saeima ir „kliba pīle” un fundamentālas izmaiņas jāveic jaunievēlētajiem deputātiem ar jaunu mandātu. Viņš gan tā arī neizskaidroja, kāpēc tad Saeima ir tiesīga pieņemt būtiskus lēmumus citās jomās, kas nesaistās ar vēlēšanām.

Tikmēr citiem dalībniekiem bija spēcīgi argumenti par to, ka izmaiņas tomēr ir iespējams veikt – kā izteicās sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka, tad, ja ir politiskā griba. Viņa uzsvēra, ka nav nekādu starptautisku standartu, kas noteiktu, ka gadu pirms vēlēšanām nevar pārskatīt priekšvēlēšanu kampaņu regulējumu, un ar V.Agešina attieksmi „šī Saeima tikpat labi var iet mājās”. Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš uzskaitīja trīs lietas, ko mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām aizliedz Eiropas Padomes Venēcijas komisijas izstrādātais labas prakses kodekss, un nācās konstatēt, ka daudzas izmaiņas Saeimas deputāti varētu pieņemt, šo labo praksi ievērojot. Arī CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, kurš gan vairākkārt uzsvēra, cik svarīgi ir tuvākajā laikā iegūt skaidrību par regulējumu, atzina, ka laika rezerve vēl ir. Vispirms viņš sacīja, ka skaidrībai jābūt pēc mēneša, taču vēlāk – ka tai jābūt, vēlākais, pēc pusotra mēneša.


Video: Vineta Muižniece, Mārtiņš Roze, Arnis Cimdars, Iveta Kažoka, Valērijs Agešins un Valdis Liepiņš par to, kādu regulējumu pirms Saeimas vēlēšanām vēl var vai nevar izmainīt. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 03.02.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: