Šķēles programma ekonomikai – vēl joprojām „ir jāatrod”?
Tautas partija (TP) no koalīcijas partijām ir tā, kas visaktīvāk iebildusi pret valdības īstenoto politiku – gan attiecībā uz budžeta gatavošanu, gan solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem –, taču vienlaikus nav piedāvājusi savu alternatīvu, pilnvērtīgu programmu Latvijas ekonomikas izvešanai no krīzes. TP priekšsēdētāja Andra Šķēles piedalīšanās 27.janvāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) diemžēl šo realitāti nemainīja – kopainas vietā bija atsevišķi piemēri, precīzu risinājumu vietā frāzes un solījumi programmu vēl sagatavot.
Visskaidrāk TP līdz šim ir uzstājusies pret nodokļu paaugstināšanu un par to samazināšanu. Taču A.Šķēle KNL nepiedāvāja skaidrību par priekšlikumiem nodokļu jomā – tika pieminēts tikai pievienotās vērtības nodoklis (PVN), izmantojot vārdus „piemēra pēc” un „kaut vai”. TP vadītājs arī sniedza savu pamatojumu tam, kāpēc reizē ar priekšlikumu samazināt PVN partija nenāk klajā ar idejām par citu nodokļu celšanu vai izdevumu samazināšanu – viņa aprēķini, kuros pieņemts, ka nodokļu maksātāju īpatsvars palielināsies no 60% līdz 90%, liecināja par papildus budžeta ieņēmumiem izmaiņu rezultātā. Pieņēmums, ka ar nelielu nodokļa samazinājumu krīzes laikā var uz pusi palielināt nodokļu maksātāju īpatsvaru, gan ir izvērtējams.
A.Šķēle arī definēja savu šībrīža pozīciju lata devalvācijas jautājumā, proti, ka vismaz līdz Saeimas vēlēšanām TP ar šādu jautājumu nenāks. Taču tāpat A.Šķēle apgalvoja, ka pēc tām, ja nesekmēsies tautsaimniecībā, būs kaut kāda robeža, pie kuras „būs jāizšķiras”. KNL viņš šo robežu sīkāk neraksturoja.
Pilnu skaidrību par plāniem TP vadītājs nesniedza arī jautājumā par tautsaimniecības atdzīvināšanu bez devalvācijas. A.Šķēle runāja gan par valsts iepirkumiem, gan rīcību ar ES fondu naudu, bet precīzu mehānismu un instrumentu vietā stāstīja, kas „ir jāatrod” un kas „ir jāmaina”. Viņš arī nevarēja atspēkot kritiku, ka viņa vietnieka Edgara Zalāna izstrādātais strukturālo reformu plāns nav pietiekami izvērsts un kvalitatīvs. Taču A.Šķēle KNL pavēstīja, ka šobrīd valsts uzņēmumu kapitāldaļas nebūtu jāpārdod, bet jāiegulda attīstības bankā.
Lai gan sākotnēji A.Šķēle apliecināja, ka pilnībā izstrādātā programma būs gatava tikai maijā, vēlāk, izvairoties nosaukt citus piedāvājumus ekonomikas atveseļošanai, viņš jau sacīja, ka „vienas, divu nedēļu laikā šo būsim pabeiguši pilnībā”.
Video: Andris Šķēle par savu piedāvājumu ekonomikai, tai skaitā nodokļiem, lata devalvāciju, iepirkumiem, strukturālām izmaiņām un valsts uzņēmumiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 27.01.2010.)